Arahidonskābe

Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH₃(CH₂)₄CH=CHCH₂CH=CHCH₂CH=CHCH₂CH=CH(CH₂)₃COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.

Arahidonskābe
Arahidonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula	C20H32O2
Molmasa	304,47 g/mol
Blīvums	922 kg/m3
Kušanas temperatūra	-49,5 °C
Viršanas temperatūra	169 - 171 °C pie 0,15 mmHg (sadalās)

Atrašanās dabā

Arahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis — 'zemesrieksts'), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produkti — piens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.

Dzīvnieku valsts produkti — arahidonskābes avots

Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes — linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulēšanās mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.

Īpašības

Hidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.