Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca

Koordinātas: 56°59′00″N 24°08′12″E / 56.98333°N 24.13667°E / 56.98333; 24.13667

Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca (vācu: Heilanstalt Rothenberg bei Riga), arī Rīgas Sarkankalna vājprātīgo iestāde (Irrenanstalt Rothenberg), vēlāk Valsts Rīgas II psihiatriskā slimnīca (1941), bija Rīgas psihiatriskā slimnīca, kas pastāvēja no 1862. līdz 1942. gadam.

Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca
Karte
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Duntes iela 22, Rīga, Latvija
Vēsture
Atvērta 1862
Slēgta 1942

1862. gada 24. decembrī Rīgas ārsts Gregors Brucers (Gregor Brutzer, 1834–1883) nopirka vairākus gruntsgabalus agrāko cukurfabriku teritorijā pie Sarkandaugavas un atvēra savu dziedniecības iestādi – Sarkankalna dziednīcu pie Rīgas (Heilanstalt Rothenberg bei Riga) jeb Sarkankalna patversmi (Asyl Rothenberg).[1] Slimnīca pirmajos gados varēja uzņemt 20 slimniekus – 12 vīriešus un 8 sievietes –, bet 1871. gadā slimnieku skaits pieauga līdz 42. 1872. gadā G. Brucers slimnīcu pārdeva Rīgas pilsētai un pats palika par tās galveno ārstu. Tā ieguva nosaukumu Rīgas Sarkankalna garīgi slimo ārstēšanas un kopšanas iestāde. 1879. gadā uzcēla bumbotavas māju, vēlāk slimnīcā tika ierīkots arī tenisa korts. 1887. gada beigās slimnīcā mitinājās 250 slimnieku. 1888. un 1889. gadā pēc arhitekta H. Šēla projekta uzcēla divus mūra paviljonus un administratīvo korpusu. 1889. gadā Rīgas pilsētas dārznieka Georga Kūfalta vadībā izveidoja slimnīcas parku. 1910. gadā slimnīcā sveces un petrolejas lampas nomainīja elektriskā apgaismošana. 1937. gadā slimnīcā bija 6 ārstu vakances, slimnieku skaits pieauga līdz 900. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 29. janvārī Biķernieku mežā tika nošauti 368 slimnieki, Sarkankalna slimnīca tika slēgta, un tās vietā tika ierīkots Vērmahta kara hospitālis. Slimnīcas direktors Hermanis Buduls tika apvainots daļas psihisko slimnieku izlaišanā no slimnīcas, lai glābtu viņus no nošaušanas. 1946. gada 24. jūlijā slimnīcas telpās tika nodibināts Rīgas Ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas institūts.

  • Gregors Brucers (1862–1883)
  • Teodors Tīlings (1883–1913)
  • Jūlijs Šrēders (1913–1919)
  • Hermanis Buduls (1919–1942)