Melburna

galvaspilsēta Viktorija, Austrālija

Melburna (angļu: Melbourne, būnvurrungu/voivurrungu: Naarm) ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta. Melburnā un tās aglomerācijā dzīvo apmēram 70% jeb 5,1 miljoni štata iedzīvotāju (2019. gada dati).[1] Atrodas valsts dienvidaustrumos pie Basa šauruma Portfilipas līča krastos. Cauri pilsētai tek Jaras upe.

Melburna

Naarm
administratīvais centrs
Melbourne
Melburna
Karogs: Melburna
Karogs
Ģerbonis: Melburna
Ģerbonis
Melburna (Austrālija)
Melburna
Melburna
Koordinātas: 37°48′49″S 144°57′47″E / 37.81361°S 144.96306°E / -37.81361; 144.96306Koordinātas: 37°48′49″S 144°57′47″E / 37.81361°S 144.96306°E / -37.81361; 144.96306
Valsts Karogs: Austrālija Austrālija
Štats Viktorija
Dibināta 1835
Pilsētas tiesības 1847
Platība
 • Kopējā 9 993 km2
Augstums 31 m
Iedzīvotāji (2023)
 • kopā 5 207 145
 • blīvums 521,1/km²
Laika josla AEST (UTC+10)
 • Vasaras laiks (DST) AEDT (UTC+11)
Mājaslapa www.melbourne.vic.gov.au
Melburna Vikikrātuvē

Bieži saukta par Austrālijas parku un kultūras galvaspilsētu, jo izceļas ar lielu parku un kultūras iestāžu daudzumu. Melburna ir dzimtene Austrālijas filmu studijai, Austrālijas televīzijai, Austrālijas impresionisma mākslas kustībai un dažādām kultūras iestādēm.

Ekonomikā pazīstama kā kompāniju Telstra, BHP Group, Rio Tinto, National Australia Bank galvenās mītnes vieta. Pilsētā atrodas Toyota un Holden autorūpnīcas (rūpnīcas slēgtas 2016.—2017. gadā[2]). Melburnā atrodas lielākā osta Austrālijā. Pilsētā atrodas arī lielākais tramvaja tīkls pasaulē.[3]

Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs — apmēram 25% iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas.

No 1901. gada līdz 1927. gadam, kad tika izveidota Austrālijas valsts, Melburnā atradās Austrālijas pagaidu valdība.[4]

Dibināta 1835. gadā; līdz 19. gadsimta vidum tā bija neliela pilsētiņa, tad sākās Viktorijas Zelta drudzis, un jau 1865. gadā Melburna bija lielākā Austrālijas pilsēta. 19. gadsimta 80. gados Melburna bija viena no lielākajām pilsētām Britu impērijā, un turpināja strauji attīstīties. Tomēr 19. gadsimta beigās attīstība palēninājās ekonomiskās krīzes dēļ.

No 1901. gada līdz 1927. gadam tā bija Austrālijas galvaspilsēta; vēlāk par galvaspilsētu kļuva jaunuzceltā Kanbera. Otrā pasaules kara laikā no 1942. līdz 1944. gadam Melburna bija Sabiedroto Klusā okeāna reģiona galvenā štāba vieta. Kara gados Melburna kļuva par Austrālijas galveno rūpniecības centru.

Pēc kara pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit ieplūda daudz imigrantu no izpostītās Eiropas. 1956. gadā šeit notika olimpiskās spēles.

Melburnas klimats ir labi pazīstams ar savu mainīgumu. Frāze "četri gadalaiki vienā dienā" ir raksturīga Melburnas kultūras sastāvdaļa. Melburnā ziemas laikā ir vēsāks, nekā pārējās Austrālijas pilsētās. Temperatūras absolūtais minimums ir 4,4 °C, kas tika novērots 1901. gada 4. jūlijā. Tomēr sniegs Melburnā ir ļoti reta dabas parādība. Pēdējās reģistrētās snigšanas dienas ir 1986. gada 25. jūlijs, kā arī 2005. gada 10. augusts un 2006. gada 15. novembris. Nopietna sniegputeņa Melburnā nav bijis kopš 1951. gada. Daudz biežāk ziemas laikā var novērot salnu un miglu. Pavasarī melburnieši parasti var baudīt siltu laiku un skaidras debesis. Raksturīgas pazīmes Melburnas vasarā ir sauss laiks un ilgstošs karstums ar temperatūru līdz pat 40 °C. Karstuma rekords tika sasniegts 1939. gada 13. janvārī, kad termometra stabiņš visā Austrālijā piedzīvotā 4 dienu karstuma vilnī sasniedza atzīmi 45,6 °C.

Melburnas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 45.6
(114.1)
46.4
(115.5)
41.7
(107.1)
34.9
(94.8)
28.7
(83.7)
22.4
(72.3)
23.1
(73.6)
26.5
(79.7)
31.4
(88.5)
36.9
(98.4)
40.9
(105.6)
43.7
(110.7)
46.4
(115.5)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 25.9
(78.6)
25.8
(78.4)
23.9
(75)
20.3
(68.5)
16.7
(62.1)
14.1
(57.4)
13.5
(56.3)
15
(59)
17.2
(63)
19.7
(67.5)
22
(72)
24.2
(75.6)
19.8
(67.6)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 14.3
(57.7)
14.6
(58.3)
13.2
(55.8)
10.8
(51.4)
8.6
(47.5)
6.9
(44.4)
6
(43)
6.7
(44.1)
8
(46)
9.5
(49.1)
11.2
(52.2)
12.9
(55.2)
10.2
(50.4)
Zemākā temperatūra °C (°F) 5.5
(41.9)
4.5
(40.1)
2.8
(37)
1.5
(34.7)
−1.1
(30)
−2.2
(28)
−2.8
(27)
−2.1
(28.2)
−0.5
(31.1)
0.1
(32.2)
2.5
(36.5)
4.4
(39.9)
−2.8
(27)
Lietusgāze mm (collas) 47.6
(1.874)
48.1
(1.894)
50.5
(1.988)
57.7
(2.272)
55.8
(2.197)
49.1
(1.933)
47.5
(1.87)
50.0
(1.969)
58.1
(2.287)
66.4
(2.614)
60.4
(2.378)
59.5
(2.343)
650.0
(25.591)
Vidējais lietaino dienu skaits 8.4 7.5 9.4 11.8 14.6 15.4 16.1 16.1 14.9 14.2 11.8 10.4 150.6
Vidējais saulaino stundu skaits 279.0 234.9 210.8 168.0 120.9 108.0 114.7 145.7 171.0 195.3 210.0 232.5 2 190,8

2006. gadā tāpat kā visa Austrālija arī Melburna piedzīvoja rekordsausu gadu. Septembrī un oktobrī, parasti vismitrākajos mēnešos gadā, nebija nevienas dienas ar lietu.

 
Melburna 1927. gadā
 
Melburnas panorāma

Mūsdienās Melburna ir daudzkulturāla lielpilsēta. Gandrīz ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas pārstāv vairāk kā 230 valstis un runā 180 dažādās valodās. Viktorijas zelta drudža gados, 19. gadsimta vidū, pilsētas iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties. 1865. gadā Melburna iedzīvotāju skaita ziņā apsteidza līdz tam lielāko Austrālijas pilsētu Sidneju, tomēr jau 20. gadsimta sākumā Melburna un Sidneja bija vienāda lieluma pilsētas un gadu pēc Austrālijas federalizācijas 1902. gadā Sidneja kļuva par Austrālijas lielāko urbanizēto teritoriju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1836177
185129 000
1854123 000
1860140 000
1880280 000
1890490 000
1895900 000
19561 500 000
GadsIedz.
19812 806 000
19913 156 700
20013 366 542
20043 592 975
20063 720 300
20113 999 980
20195 078 193
20235 207 145

Melburnā dzimuši:

  1. 3218.0 - Regional Population Growth, Australia, 2018-19, Australian Bureau of Statistics, 2020. gada 25. martā. Skatīts: 2020. gada 5. maijā.
  2. GM-Holden Port Melbourne Plant, GM Authority. Skatīts 2020. gada 5. maijā.
  3. Facts & figures, Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 5. maijā.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. martā. Skatīts: 2010. gada 11. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu