panatarius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.naˈtaː.ri.us/, [päːnäˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.naˈta.ri.us/, [pänäˈt̪äːrius]

Noun

pānatārius m (genitive pānatāriī or pānatārī); second declension

1. alternative form of pānetārius

Declension

Second-declension noun.

	singular	plural
nominative	pānatārius	pānatāriī
genitive	pānatāriī pānatārī1	pānatāriōrum
dative	pānatāriō	pānatāriīs
accusative	pānatārium	pānatāriōs
ablative	pānatāriō	pānatāriīs
vocative	pānatārie	pānatāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).